Gaisa apmaiņas aprēķins mājai bez minējumiem

Gaisa apmaiņas aprēķins mājai palīdz izvēlēties ventilāciju, kas nodrošina veselīgu mikroklimatu, mazina mitrumu un liekus siltuma zudumus apkures sezonā.
  • Padomi
Gaisa apmaiņas aprēķins mājai bez minējumiem

Ja jaunā vai nosiltinātā mājā no rītiem uz logiem krājas kondensāts, vannasistabā smarža turas ilgāk nekā vajadzētu vai guļamistabā ir smagnējs gaiss, problēma bieži nav “sliktā mājā”. Tā ir nepietiekama vai nepareizi organizēta ventilācija. Gaisa apmaiņas aprēķins mājai ir pamats, lai ventilācijas sistēma nebūtu ne par vāju, ne nevajadzīgi pārmērīga – un lai ieguldījums ēkas hermētiskumā tiešām dotu paredzēto rezultātu.

Mūsdienīga ēka ir ievērojami blīvāka nekā pirms divdesmit vai trīsdesmit gadiem. Tas samazina nekontrolētus siltuma zudumus, caurvēju un apkures izmaksas, taču vienlaikus nozīmē, ka svaigs gaiss vairs neienāk caur konstrukciju spraugām. Tam jābūt pievadītam un izvadītam kontrolēti.

Kāpēc ar telpu platību vien nepietiek

Ventilācijas jaudu mēdz mēģināt noteikt pēc principa “tik un tik kubikmetru stundā uz visu māju”. Šāda pieeja var kalpot tikai kā ļoti aptuvens sākumpunkts. Korekts aprēķins sākas ar telpu funkciju, cilvēku skaitu un ēkas plānojumu, nevis tikai ar kopējo platību.

Dzīvojamās telpās galvenais piesārņojuma avots ir cilvēki – viņu izelpotais CO₂ un mitrums. Virtuvē ventilācijai jāspēj tikt galā ar ēdiena gatavošanas radīto mitrumu un smakām, savukārt vannasistabās un WC telpās svarīga ir droša mitrā gaisa nosūce. Guļamistabā nepietiekama gaisa padeve visbiežāk kļūst jūtama naktī, kad durvis ir aizvērtas un telpā uzturas viens vai vairāki cilvēki vairākas stundas pēc kārtas.

Aprēķinā jāvērtē arī telpu tilpums. To iegūst, telpas platību reizinot ar griestu augstumu:

`telpas tilpums = platība × griestu augstums`

Taču tilpums pats par sevi vēl nepasaka vajadzīgo ventilācijas jaudu. Vienāda tilpuma viesistabai un vannasistabai ir pavisam atšķirīga ventilācijas slodze. Tāpēc sistēmu projektē pēc telpu grupām un gaisa plūsmas virziena: svaigo gaisu pievada tīrajās telpās, bet nosūc no telpām ar lielāku mitruma un smaku slodzi.

Gaisa apmaiņas aprēķins mājai: pamatprincips

Privātmājā svaigā gaisa pievadi parasti paredz viesistabā, kabinetā un guļamistabās. Nosūci organizē virtuvē, vannasistabās, WC, saimniecības telpās un garderobēs, ja tās ir atdalītas ar durvīm. Gaiss pārvietojas no pieplūdes telpām uz nosūces telpām caur durvju apakšējām spraugām, pārplūdes restēm vai īpaši izbūvētiem pārplūdes risinājumiem.

Praksē aprēķinu veido no divām pusēm. Pirmkārt, nosaka nepieciešamo pieplūdi dzīvojamām telpām pēc paredzētā iemītnieku skaita un telpu lietojuma. Otrkārt, nosaka nepieciešamo nosūci mitrajās un tehniskajās telpās. Abām plūsmām sistēmā jābūt līdzsvarotām.

Piemēram, mājā dzīvo četri cilvēki. Viesistaba un trīs guļamistabas saņem pieplūdes gaisu, bet virtuve, divas vannasistabas, WC un saimniecības telpa nodrošina nosūci. Projektētājs nesaskaita tikai visu telpu kubatūru un neizvēlas iekārtu pēc lielākā cipara katalogā. Viņš sadala gaisa daudzumu pa konkrētiem difuzoriem, pārbauda kanālu diametrus, regulēšanas iespējas un to, vai sistēma reāli darbosies klusā režīmā.

Svarīgs ir arī vienlaicīgums. Vannasistaba ne vienmēr rada maksimālu mitruma slodzi, virtuve ne vienmēr tiek izmantota intensīvi, un mājā ne vienmēr uzturas pilns cilvēku skaits. Tāpēc kvalitatīva sistēma paredz pamata režīmu ikdienai un iespēju īslaicīgi palielināt jaudu, piemēram, pēc dušas vai gatavošanas laikā.

Kādi dati vajadzīgi pirms aprēķina

Lai ventilācijas risinājums nebūtu minējums, nepieciešams mājas plāns ar telpu platībām, griestu augstumiem un paredzēto telpu funkciju. Jāzina arī pastāvīgo iemītnieku skaits, vai būs kamīns, gāzes iekārtas, tvaika nosūcējs ar izvadu ārā, pirts, baseins vai atsevišķa veļas žāvēšanas telpa.

Īpaša uzmanība jāvelta virtuves nosūcējam. Ja jaudīgs tvaika nosūcējs gaisu izvada tieši ārā, hermētiskā ēkā tam ir jānodrošina arī kompensējoša gaisa pieplūde. Pretējā gadījumā veidojas pazemināts spiediens, var pasliktināties rekuperācijas sistēmas darbs un rasties problēmas ar kamīna vilkmi. Dažos projektos racionālāks risinājums ir recirkulācijas nosūcējs, kas neizjauc ēkas gaisa bilanci. Tas nav universāls risinājums, bet tas jāizvērtē savlaicīgi.

Aprēķinu ietekmē arī ēkas stadija. Ja ventilāciju plāno pirms būvniecības, kanālus un iekārtu var integrēt konstrukcijās bez kompromisiem. Renovācijā bieži jāmeklē risinājums ierobežotā griestu pazeminājumā, bēniņos vai tehniskajā telpā. Tas nenozīmē, ka laba ventilācija nav iespējama, taču maršruti, trokšņa slāpēšana un apkope jāizplāno rūpīgāk.

Iekārtas jauda nav tas pats, kas projektētā gaisa plūsma

Bieža kļūda ir izvēlēties rekuperatoru ar lielu maksimālo jaudu, pieņemot, ka tas automātiski būs labāks. Iekārta ikdienā nedrīkst strādāt uz savas robežas. Tai vajadzīga jaudas rezerve pastiprinātam režīmam, bet normālā ekspluatācijā tai jādarbojas efektīvi un klusi.

Tomēr arī pārāk liela iekārta nav ideāla. Ja sistēma ikdienas vajadzībām ir pārmērīgi jaudīga, var pieaugt elektroenerģijas patēriņš, kanālos rasties lielāks gaisa ātrums un troksnis, bet regulēšana kļūt sarežģītāka. Pareizā izvēle ir iekārta, kuras darbības diapazons atbilst aprēķinātajai plūsmai un kurai ir saprātīga rezerve.

Ventilatora deklarētā jauda arī jāvērtē kopā ar sistēmas pretestību. Garie kanāli, līkumi, filtri, difuzori un trokšņa slāpētāji rada spiediena zudumus. Iekārta, kas laboratoriskos apstākļos spēj nodrošināt noteiktu gaisa daudzumu, konkrētā mājas sistēmā var dot mazāku plūsmu. Tāpēc ventilācija ir sistēma, nevis tikai rekuperatora modelis.

Hermētiskums, mitrums un ventilācija darbojas kopā

Dažkārt dzirdams uzskats, ka hermētiska māja “neelpo”. Konstrukcijām nav jānodrošina gaisa apmaiņa. Tām jābūt gaisa necaurlaidīgām, lai novērstu nekontrolētu silta un mitra iekštelpu gaisa plūsmu konstrukcijās. Gaisa apmaiņai jānotiek ventilācijas sistēmā, kur to var regulēt, filtrēt un, rekuperācijas gadījumā, izmantot siltuma atgūšanai.

Ja tvaika barjera, pieslēgumi pie logiem vai citi mezgli ir izbūvēti nekvalitatīvi, gaiss var plūst caur konstrukcijām. Tas nav ventilācijas risinājums. Ziemā šādas noplūdes palielina siltuma zudumus un mitruma risku siltinājumā, turklāt gaisa plūsmas ir neprognozējamas.

Savukārt ventilācija neizlabos būvniecības defektus, piemēram, aukstuma tiltus vai ūdens noplūdes jumtā. Tā palīdz uzturēt pareizu iekštelpu mitruma līmeni, bet katram mitruma avotam jābūt identificētam. Ja mitrums rodas no konstrukcijas bojājuma, vispirms jānovērš bojājuma cēlonis.

Kļūdas, kas padara labu aprēķinu bezvērtīgu

Ar pareizi izvēlētu gaisa daudzumu vien nepietiek. Sistēmas rezultātu nosaka arī montāža un regulēšana. Kanāliem jābūt atbilstoša diametra, pēc iespējas īsākiem un ar pārdomātu trasi. Nepamatoti asi līkumi, saspiesti lokanie kanāli un neizolēti posmi aukstās zonās palielina pretestību, troksni un kondensācijas risku.

Otra kritiskā vieta ir pārplūde starp telpām. Ja guļamistabā pievada svaigu gaisu, bet cieši aizvērtas durvis neļauj tam aizplūst uz nosūci, telpa nesaņems projektēto gaisa apmaiņu. Durvju sprauga vai pārplūdes elements nav sīkums – tā ir pilnvērtīga sistēmas daļa.

Pēc montāžas sistēma ir jānomēra un jābalansē. Tas nozīmē, ka katrā pieplūdes un nosūces punktā noregulē faktisko gaisa daudzumu atbilstoši projektam. Bez šī posma arī kvalitatīvs rekuperators var strādāt nevienmērīgi: vienā telpā būs caurvējš, citā – paaugstināts CO₂ līmenis vai mitrums.

Kad vajadzīgs speciālista aprēķins

Vienkāršā, mazā mājā sākotnēju priekšstatu par vajadzīgo ventilāciju var iegūt samērā ātri. Taču projektēšana ir īpaši nepieciešama, ja mājai ir divi stāvi, sarežģīts plānojums, vairākas vannasistabas, kamīns, pirts, lielas stiklotas zonas vai ierobežota vieta kanāliem. Tāpat profesionāls izvērtējums ir vērtīgs renovācijā, kur jāpielāgojas esošajām konstrukcijām.

Būvē Gudri pieeja ir sākt ar ēkas situāciju, nevis ar konkrētu iekārtu plauktā. Tas ļauj savlaicīgi saprast, kāds gaisa daudzums vajadzīgs, kur izvietot pieplūdi un nosūci, kā novērst trokšņus un kā ventilāciju savienot ar hermētisku, energoefektīvu ēkas čaulu.

Labs ventilācijas risinājums ikdienā nepievērš sev uzmanību: telpās ir svaigs gaiss, logi nesvīst, vannasistaba pēc lietošanas ātri izžūst, un sistēma netraucē ar troksni. Lai tas notiktu, gaisa apmaiņu ir vērts aprēķināt pirms kanālu iegādes un griestu aizvēršanas – nevis labot sekas pēc ievākšanās.

Ar cieņu Jūsu Būvē Gudri
Autora profils