Kāpēc mājā rodas pelējums un ko darīt

Pelējums parasti neparādās tāpēc, ka māja ir veca, bet tāpēc, ka kaut kur ēkā ilgstoši netiek kontrolēts mitrums. Tieši tad mums arī rodas jautājumi – kāpēc mājā rodas pelējums, kas to izraisa, ko tas ietekmē un ko darīt? Gandrīz vienmēr tas ir jautājums par ēkas būvfiziku drošībai, ventilācijas nepieciešamību ēkai un cilvēkam, pareizu konstruktīvo sastāvu un izbūves kvalitāti – un nevis tikai par tīrīšanu vai krāsošanu.

Ja pelējums parādās uz logu ailēm, stūriem, aiz skapja vai vannasistabā, tas ir signāls, ka telpā vai konstrukcijā ir izveidojušies apstākļi, kuros mitrums uzkrājas ātrāk, nekā spēj izžūt. Dažkārt iemesls ir acīmredzams, piemēram, mitruma noplūde, vecs saplaisājis mūris vai slikta ventilācija. Bet biežāk problēma ir kopēja, dziļāk pašā konstrukcijā – nepareizi izbūvēta tvaika izolācija, aukstuma tiltu pārnese vai nepietiekama gaisa apmaiņa pēc ēkas siltināšanas renovāciju vai pārbūves gadījumos.

Kāpēc mājā vispār rodas pelējums

Pelējumam vajag trīs lietas – mitrumu, piemērotu temperatūru un virsmu, uz kuras attīstīties. Mājokļu iekštelpās šie apstākļi bieži rodas daudz vieglāk, nekā īpašniekiem šķiet. Cilvēki elpo, gatavo ēst, mazgājas, žāvē drēbes, laista augus – tie ir dabīgie mitruma avoti, tas viss rada mitrumu. Ja šis mitrums netiek aizvadīts ārā un sastop aukstu virsmu, veidojas relatīvā mitruma piesātinājums, kas pārraug kondensātā. Un laika gaitā uz šādām parasti vēsākām virsmām arī sākas pelējuma attīstība.

Piemērm, auksta ārsiena, kurai priekša ir pielikta mēbele cieši klāt uz grīdas un pie sienas, neļaujot siltajam gaisam sienu atbilstoši uzsildīt. Un, lūk, tā ir ideāla vide, lai rastos pelējums pat pie šķietami normāla relatīvā iekštelpas mitruma un temperatūras!

Svarīgi saprast – pelējums nav tikai estētiska problēma. Tas ir simptoms, kas veido slimās mājas efektu. Ja redzat melnus punktus stūros vai pelēcīgu aplikumu uz sienas, galvenais jautājums nav, ar ko to notīrīt. Galvenais ir noskaidrot, kāpēc konkrētajā vietā virsma kļūst mitra vai paliek auksta. Bet steigties visu siltināt arī nav risinājums, jo energoefektīva māja nav tikai “biezāka vate”.

Veselīga un ilgmūžīga konstrukcija rodas tikai tad, ja kopā darbojas vairāki ietekmes faktori laba siltumizolācija, gaisa necaurlaidīga, blīva konstrukcija, atbilstoša tvaika kontrole un pareizi aprēķināta ventilācija.

Kā īsti rodas “slimās mājas” problēma

Problēma parasti nav tajā, ka māja ir pārāk labi nosiltināta, kā to mīl akcentēt sentēvu būvniecības piekritēji. Problēma rodas kompleksi, piemēram, ja:

ēkai ir blīva termiskā čaula, bet nepietiekama ventilācija
→ telpās uzkrājas mitrums (RH) un piesārņojums (GOS un CO2);

ir termiskie aukstuma tilti vai nepietiekama siltumizolācija + slikts ēkas blīvums
→ veidojas aukstas virsmas;

neblīvs tvaika slānis un vājas gaisa kontroles zonas
→ mitrais gaiss viegli nonāk konstrukcijā (samitrina siltumizolāciju);

ierobežota konstrukcijas izžūšana un nepilnīgi vēdināšana procesi
→ ilgstošs mitrums, pelējums un materiālu bojājumi.

Termiskā čaula saglabā siltumu, nepārtraukta gaisa un tvaika kontroles zona pasargā konstrukciju no mitruma, bet sabalansēta ventilācija izvada telpās radīto lieko mitrumu un piesārņojumu. Ja kaut viens no šiem elementiem nedarbojas, energoefektīva māja var kļūt kā slazds – nekomfortabla, mitra un cilvēkam, konstrukcijām nedroša.

Biežākie iemesli, kāpēc mājā rodas pelējums

♦ Nepietiekama ventilācija

Mūsdienās šis ir viens no biežākajiem cēloņiem. Māja tiek nosiltināta, ielikti blīvi logi, sakārtota fasāde, bet gaisa apmaiņa netiek risināta vai tiek atstāta tikai uz logu vēdināšanas procesiem. Rezultāts ir paredzams – telpās uzkrājas mitrums, ko labi varam novērot siltināto ēku dzīvokļos.

Īpaši izteikti tas parādās guļamistabās, vannasistabās, virtuvēs un telpās, kur žāvē veļu. No rīta mitra gultas veļa vai aizsvīduši logi nav sīkums. Tas bieži nozīmē, ka gaisa mitrums telpā naktī ir pārāk augsts un ventilācija nespēj tikt līdzi reālajai slodzei.

ATCERIES: Ekspluotācijas apstākļi ir galvenais neizmērāmais un nezināmais apstāklis, savukārt logs ir iekštelpu mikroklimata spogulis!

Dabiskā ventilācija ne vienmēr strādā pietiekami, īpaši siltā laikā vai ēkās ar moderniem, hermētiskiem logiem. Tāpēc daudzos objektos ar vēdināšanu vien nepietiek. Nepieciešama kontrolēta gaisa apmaiņa.

♦ Aukstie tilti un aukstas virsmas

Pat ja telpā kopējais mitruma līmenis nav dramatiski augsts, pelējums var rasties lokāli – tur, kur virsmas temperatūra ir zemāka. Tieši tā strādā aukstuma pārneses tilts. Tas var būt pie pārseguma mezgla, loga montāžas vietās, ēkas stūrī, pie vainagsijas, pie dzelzsbetona elementa vai nepareizi nosiltinātas ailas.

Kad silts un mitrs telpas gaiss saskaras ar aukstāku virsmu, relatīvais mitrums pie šīs virsmas strauji pieaug. Ja temperatūra nokrīt pietiekami zemu, sākas kondensācija. Pelējums bieži parādās tieši šajās vietās – stūros, pie griestiem, ap logiem, aiz lielām mēbelēm, kur siltais gaiss slikti cirkulē.

♦ Pārmērīgs iekštelpu mitrums

Dažkārt problēma nav tikai ventilācijā, bet arī telpas lietošanas paradumos. Ja mājā regulāri žāvē veļu bez nosūces, reti lieto tvaika nosūcēju virtuvē, vannasistabā nav efektīva ventilatora vai telpas tiek apdzīvotas intensīvāk, nekā sākotnēji plānots, mitruma slodze kļūst pārāk liela un tas uzkrājas.

Šis ir tipisks scenārijs renovētās mājās vai dzīvokļos, kur siltuma zudumi tiek samazināti siltinot ēku, bet mitruma režīms un slodzes netiek pārskatīts.

SVARĪGI: Jo hermētiskāka ēka, jo mazāk tā piedod kļūdas ekspluatācijā.

♦ Būvniecības un renovācijas kļūdas

Te sākas sarežģītākā daļa. Pelējums var būt saistīts ne tikai ar telpas gaisu, bet ar mitruma uzkrāšanos pašā konstrukcijā. Piemēram, nepareizi izbūvēta tvaika barjera var ļaut mitram iekštelpu gaisam iekļūt siltumizolācijā. Ja konstrukcijā temperatūra pazeminās līdz rasas punktam, mitrums kondensējas iekšpusē.

Šādos gadījumos virsma kādu laiku var izskatīties normāla, bet problēma attīstās aiz apdares lēnām, bet attīstot problēmu. Rezultāts vēlāk ir nepatīkams – pelējuma smaka, bojāta apdare, mitra siltumizolācija un ievērojami remonta izdevumi.

Galēju seku rezultās sniedzās līdz pat konstruktīviem defektiem skat. attēlu zemāk.

Līdzīgas sekas rada arī nekvalitatīvi jumta mezgli, nepilnības hidroizolācijā pie pamatiem, nepareiza logu montāža, slikti noslēgti savienojumi un materiālu kombinācijas, kas netiek izvērtētas kā sistēma. Būvē Gudri šajā jautājumā var palīdzēt un ieteikt labākos risinājumus no SYSTEMIT vai ProClima klāsta.

Būvkonstrukciju mitrums un nepietiekama žūšanas spēja

Jauna māja vai svaigi renovēts objekts nav sauss uzreiz pēc darbu pabeigšanas tajā ir apmērma 6L/m². Sumējot mitrumu betonā, apmetumā, klonā un mūrī kuros ir ievērojams iebūvētā mitruma daudzums. Ja nākamie slāņi tiek uzklāti pārāk ātri, un ja telpas netiek pienācīgi žāvētas vai ventilētas, mitrums paliek konstrukcijā un agrāk vai vēlāk meklē ceļu uz iekštelpām konfrontējot mūs ar sekām ziemā un pavasarī.

Dažreiz cilvēki domā, ka pelējums jaunā mājā nav iespējams. Praksē tas notiek regulāri, īpaši tad, ja būvniecības temps ir lielāks nekā materiālu izžūšanas temps. Tieši tāpēc konstrukcijas sastāvs ir svarīgs un atbilstoša tvaika aizsardzības slānis ir būtiski svarīgākais funkcionālais risinājums. Tas sniedz gan aizsardzību, gan augstāko žūšanas potenciālu paredzot dažādus cenātrijus un slodzes.

Pelējuma avots var būt arī tehnisks bojājums – ūdensvada noplūde, bojāts jumta pieslēgums, fasādes plaisa, nepietiekama hidroizolācija vannasistabā vai ūdens pagrabā. Šādos gadījumos simptomus mēdz sajaukt ar parastu kondensātu.

Atšķirība ir tāda, ka lokāla noplūde parasti rada izteiktu, koncentrētu bojājumu vienā vietā, un situācija neuzlabojas pat tad, ja telpas tiek intensīvāk vēdinātas. Savukārt, ja ir aizdomas par konstrukcijas samirkšanu, nepietiek skatīties tikai uz virsmu – jāvērtē mezgls, materiālu sastāvs un jāmeklē ārējais mitruma avots.

Kā saprast, kurš ir īstais cēlonis

Pelējuma diagnostikā kļūda bieži ir steiga. Virsmu notīra, pārkrāso ar “pretpelējuma” krāsu, un uz brīdi šķiet, ka problēma atrisināta. Ja cēlonis netiek novērsts, pelējums atgriezīsies agrāk vai vēlāk.

Pirmais, ko vērts izvērtēt, ir vieta un pelējuma raksts. Ja pelējums ir uz aukstākajām ārējo sienu vietām, stūros un pie loga ailēm, bieži vainojama auksta virsma + ventilācijas trūkums. Piemēra bildē zemāk, uz ārsienas parādījies pelējums, jo apkures režīms telpās nav atbilstošs un mitrums ir paaugstināts. Problēmu raksturo vēlu pieslēgta apkure oktobrī, kādēļ ārsiena ir pārāk vēsa +nepietiekama ventilācija. To pastiprina fakts, kad siltais gaiss netiek aiz gultas, turklāt pelējums šadi ir eskalējis viena gada laikā!

Ja bojājums ir vannasistabā pie šuvēm un griestiem, jāpārbauda nosūces ventilātora sniegums un mitruma noslodze. Ja pelējums parādās tikai vienā konkrētā sienas vai griestu zonā, iespējamā noplūde ir konstrukcijas mezgla kļūda.

Noder arī telpu relatīvā mitruma mērījumi. Ja apkures sezonā dzīvojamās telpās mitrums pastāvīgi ir augsts, piemēram, virs komforta robežām +65%🔝, tas ir skaidrs signāls, ka gaisa apmaiņa nav pietiekama. Taču arī te jābūt uzmanīgiem – normāls telpas mitrums pats par sevi vēl nenozīmē, ka konstrukcijā viss ir kārtībā. Lokāls aukstuma tilts, piemēram, nenosiltināta loga pārsedze var radīt pelējumu pat pie šķietami pieņemama kopējā mitruma līmeņa un temperatūras.

Ko darīt, ja pelējums jau ir parādījies

Risinājums ir atkarīgs no iemesla. Ja cēlonis ir vienkārši pārlieku augsts iekštelpu mitrums un nepietiekama ventilācija, jāuzlabo gaisa apmaiņa un jāmazina mitruma noslodze.

ATCERIES: Ja problēma ir mezglos, montāžā vai konstrukcijā, ar vēdināšanu vien nepietiks!

Praksē pareiza secība ir šāda: vispirms nosaka cēloni, tad novērš mitruma avotu, pēc tam izžāvē, skarto zonu un tikai tad atjauno apdari.

Pretējā gadījumā tiek salabota tikai sekas redzamā daļa neizslēdzot cēloni. Savukārta, ja ēka ir renovēta vai būvēta salīdzinoši nesen, īpaši svarīgi ir pārbaudīt tvaika izolācijas nepārtrauktību, šuves, mezglu hermētiskumu, logu montāžu un ventilācijas sistēmas darbību atbilstoši slodzēm. Tieši šajās vietās rodas daļa dārgo un ilgstošo kļūdu. Tāpēc Būvē Gudri praksē pelējuma jautājums gandrīz nekad netiek skatīts atrauti no kopējās ēkas veiktspējas un konstrukcijas sastāva.

Kā novērst pelējumu ilgtermiņā

Ilgtermiņa risinājums nav viens produkts vai viens aerosols utt. Tas ir pareizi sakārtots mitruma un apkures režīms ēkā + atbilstošs konstrukciju satsāvs. Tas nozīmē izveidot pietiekamu ventilāciju, kvalitatīvu termisko čaulu, korekti izbūvētus mezglus, kontrolētu iekštelpu mitrumu un materiālus, kas iestrādāti pareizā secībā. Ja tev nav skaidrs kā ti izdarīt, mēs varam palīdzēt ar padomu, ar materiālu ar darba izpildi vienkārši jautā mums 

Ja būvējat vai renovējat māju, pelējuma profilakse jāsāk projektēšanas un mezglu izvēles stadijā, nevis pēc pirmās ziemas. Jāizvērtē, kā tiks organizēta gaisa apmaiņa, kā tiks nodrošināta tvaika kontrole konstrukcijās, kur var rasties aukstuma tilti un kā tie tiks novērsti. Jo agrāk tas tiek izdarīts, jo mazāks risks maksāt divreiz – vispirms par būvdarbiem, pēc tam par kļūdu labošanu. Būvēt gudri nozīmē izdarīt pareizi jau pirmajā reizē – lai top labas būves Latvijā.

Savukārt, ja pelējums jau ir parādījies, noderīgākais solis ir nevis cīnīties ar traipu, bet saprast ēkas uzvedību. Mājai, kas ir pareizi izbūvēta un ventilēta, pelējumam nevajadzētu būt ikdienas normai. Un, ja tas tomēr ir parādījies, tas ir labs brīdis nevis maskēt problēmu, bet sakārtot cēloni līdz galam.

Ar cieņu Jūsu “Būvē Gudri“