Pelējums ietekmē ne tikai konstrukcijas veselību

Aktuāls raksts par pelējumu dzīvokļos.

Šis raksts apskata gadījuma izpēti par pelējuma veidošanos dzīvokļa mājas konstrukcijā, nosakot, kāpēc tas notika un kas to ietekmēja. Soli pa solim īsumā tiks aplūkots šis gadījums, savilktas paralēles ar likuma izmaiņām un dots risinājums, lai šādas situācijas maksimāli izslēgtu no ikdienas jautājumu saraksta un veidotu vispārēju sapratni par pelējuma veidošanos un to, kā sevi pasargāt un kā nepieļaut īpašuma vērtības krišanos tirgū.

Gadījuma izpēte – Ogre dzīvoklis

2022. gada 24. septembrī stājās spēkā grozījumi divos Ministru kabineta noteikumos, kas atļauj uz laiku pazemināt vai īslaicīgi samazināt karstā ūdens temperatūru, kā arī gaisa temperatūru telpās, lai tā nepārsniegtu +19°C un aukstākajā telpā nebūtu zemāka par +18°C. Šādi, samazinot dzīvojamo telpu gaisa temperatūru par vienu grādu, tiek ietaupīti aptuveni 5% no apkures izmaksām. Skan lieliski, jo ilgtermiņā veido vērā ņemamu ietaupījumu, norādīts likumprojekta anotācijā. Bet kāpēc realitāte ir tāda, kāda tā ir (skatīt raksta attēlus)? Latvijā ziemas vidū klusām ir piezadzies pelējums aiz bērnu gultiņām?!

Par visu pēc kārtas

“15 gadu laikā tā nekad nebija noticis”, izmisuši saka īpašnieki. Tur jau tā lietas sakne parādās, ka lielo izmaksu dēļ tiek pieņemti pārsteidzīgi lēmumi gan valdībā, gan iespējams kādās mājsaimniecībās, kas rezultējas kopā ar citiem parametriem – šādos veselību ietekmējošos defektos visos apskatītajos līmeņos. Turklāt ietekmēta tiek ne tikai cilvēka veselība, bet arī konstrukcija un tā spēja pretoties aukstumam!

Apskatīsim visus ietekmes faktorus pēc kārtas:

Samazināta tiek apkures temperatūra par nieka +/-2°C (šķiet pat loģisks lēmums, jo varam tak uzvilkt džemperi).
Tiek ignorēts apkures režīms (apkuri vajadzētu pieslēgt pēc vajadzības- jau sākot no septembra vidus, lai uzkrātu siltumu ziemai).
Pirmā apkure objektā tiek pieslēgta tikai oktobra vidū (zema gaisa temperatūra un augsts mitruma procents, kā jau vēlā rudenī).
Konstrukciju iekštelpās ir paaugstināts mitrums (veļas žāvēšana, ēdiens, cilvēks, mājdzīvnieki un telpaugi).
Netiek nodrošināta atbilstoša gaisa apmaiņa telpās (un tiem kas grib, reizēm atsaka pilsētas arhitekts, jo tās ir papildus restes uz fasādēm)!

Tātad pēc uzskaitītā redzam, ka ikdienā vairāk domājam, kā finansiāli ietaupīt apkures sezonā, bet mazāk vai vispār netiek domāts par ekspluatācijas apstākļiem, kādus tas viss radīs, ietekmējot cilvēku ikdienas komfortu.

Viss ietver sekojošas galvenās kļūdas.

Jau vairākus gadus apkure tiek pieslēgta dzīvokļiem automātiskā kārtā (ja vairākas dienas temperatūra ir zem noteikta līmeņa), ignorējot vai neievērojot apkures režīma pamatnosacījumus un priekšrocības, kas paredz siltuma masas uzkrāšanu jeb mūra akumulāciju pirms apkures sezonas. Tas savukārt ir pats svarīgākais, lai konstrukcija spētu pretoties aukstumam ziemas periodā, kur šāds apkures režīma nosacījums ir ļoti būtisks, jo ietekmē ēkas vispārējo ēkas sniegumu. Konstrukcijas ir vēsas un nepietiekamas gaisa apmaiņas rezultātā iekšā veidojas paaugstināta mitruma apstākļi. Netiek atbilstoši vēdinātas telpas, kas, cilvēcīgi skatot, ir loģiski, jo apkure tak vēl nav pieslēgta! Pēc pētījuma datiem dienā vidēji četru cilvēku ģimene saražo aptuveni 10-15 litrus ūdens, kas var ietekmēt un uzkrāties konstrukcijā- zināmos apstākļos viegli kondensējoties uz dažādām aukstākām virsmām.

Piemērs

Piemēram, pie +18°C iekštelpās ar relatīvo gaisa mitrumu 70% visas virsmas, kuru temperatūra ir zemākā par +12,5°C kļūst mitras., jo uz tām veidojas kondensāts- vieta, kur izkrīt rasas punkts (notiek relatīvā mitruma piesātinājums). Tā, protams, ir paaugstināta mitruma pazīme, līdzīgi kā kondensāts uz logu stikla virtuvē no rīta, tomēr šeit galvenā problēma ir jāskata kopējā sistēmas ietvarā! Respektīvi, sienas ir pārāk aukstas, jo apkure tiek pieslēgta pārāk vēlu un tās nav spējīgas pietiekamā apjomā pretoties āra temperatūrai un rasas punkts tiek pārnests tuvāk iekšsienai, kas pie paaugstināta mitruma iekštelpās kondensējas uz sienām un logiem. Savukārt pat nelielas siltuma padeves apstākļos esošais mitrums un siltums ir ideāls salikums, lai veidotos pelējuma sēnīte. Zemāk attēlots pelējums aiz bērna gultas šādos apstākļos dzīvoklī Ogrē.

Problēma patiesībā ir vēl dziļāka- šādas konstrukcijas ir mazāk spējīgas pretoties aukstumam, jo tas tiešā veidā ietekmē arī mūra konstruktīvos parametrus, kas mitruma un sala ietekmē veido tā saukto mūra drupināšanos, līdzīgi kā uz Latvijas ceļiem veidojas bedres pēc sala un ziemas perioda. Un tikpat līdzīgi, ja to defekti netiek novērsti, šie aukstuma piekļuves procesi paaugstina risku veidoties pelējuma labvēlīgiem apstākļiem. 

Protams, likums paredz iespēju, ka dzīvojamās mājas kopīpašnieki vai dzīvokļu mājas īpašnieki var lemt par augstāku telpu gaisa temperatūras nodrošināšanu dzīvojamajā mājā. Ja to uzskata par nepieciešamu dzīvojamās mājas ekspluatācijai vai iedzīvotāju veselības un pašsajūtas nodrošināšanai. Tāpat kā visi varam pieprasīt apkuri pieslēgt ātrāk, negaidot kamēr gaisa temperatūra noslīdēs vairākas dienas zem +12°C kā šājā Ogres gadījumā. Bet ņemot vērā vidējo ēkas iedzīvotāju maksātspēju un izpratni par šādiem jautājumiem, tas būtu jārisina valsts līmenī, kur šāda situācija nav pieļaujama!

Kāds būtu risnājums jūs jautāsiet?

Zemāk daži ieteikumi māju apsaimniekotājiem un īpašniekiem:
Pieslēgt apkuri laikus, pat ja tas prasa papildus līdzekļus apkures maksājumu grafikos (daudzi slimo šajā laikā un zāles arī prasa savus līdzekļus).
Nodrošināt atbilstošu apkures režīmu konstrukcijām, lai tās spētu akumulēt siltumu vēl pirms ziemas sezonas, kas tiešā viedā arī cels ēkas efektivitāti, jo tā spēs labāk pretoties aukstumam (tikai sauss ir silts).
Vēdināt telpas vismaz 2 reizes dienā, vai nodrošināt gaisa pieplūdes vārstus (sienas / logi) kopā ar patstāvīgu mehānisko nosūci 24/7. Vai paredzēt, ka tiek iestrādāta ventilācijas sistēma ar vai bez siltuma atguves procesiem.
Savest kārtībā fasādes ārējo slāni (aiztaisīt šķirbas un plaisas mūrī). Īpaši svarīgi tas ir veidojot konstrukcijas siltināšanu (Altum projekti), lai tās lieki nesvīstu – neļaujot siltumam piekļūt zonai, kur var veidoties rasas punkts (veikta atbilstoša pamatu siltināšana).

Darbība uzlabojot situāciju objektā

Dotā piemērā saimnieki veica sekojošas preventīvās darbības. Iegādājās mitruma savācēju, pacēla iekštelpu temperatūru. Logos iestrādāja svaiga gaisa pieplūdes vārstus no Ventsys un WC aprīkoja ar patstāvīgu mitruma vadītu gaisa nosūci, kas vienlaicīgi veicinās gaisa pieplūdi caur loga vārstiem un izvadīs lieko mitrumu. Jā, kopumā tas bija dārgi, bet tas atklāja problēmu visas valsts mērogā. Mēs esam priecīgi, ka no tā varam mācīties un palīdzēt citiem šo jautājumu risināt ekonomiski spiedīgos apstākļos, kad šādi gadījumi būs ar vien biežāk novērojami, īpaši vidēja sniegumu ēkās! 

Pareizi veicot siltināšanu, apkures nodrošināšanu un ventilācijas pārvaldību arī spēsim sasniegt ēkai izvirzītos efektivitātes parametrus, nekaitējot ne cilvēka veselībai, ne ēkas ilgmūžībai.

Lai izdodas uzturēt konstrukcijas brīvas no pelējuma un slimās mājas sindroma!

Ar cieņu Jūsu “Būvē Gudri“

Materiāli sagatavoti no SIA Būvē Gudri arhīva