Konstrukcijas mezgli, pieslēgumi, šuvju hermetizācija un likumi.
- Jaunumi
Ikdienā izvēlamies būvēt dažādas konstrukcijas, gan koka, gan mūra vai pat metāla. Tomēr vai tu zini, ka tas ietekmē arī izvēli par atbilstošu konstrukcijas satāvu vai tautā saukto mezglu izstrādi, lai tās būtu gan slodzes nesošas, gan sausas un siltas.
Kāpēc tas ir svarīgi un ko tas sniedz kopējā ēkas bilansē
Pats galvenais uz ko šajā rakstā vēlējāmies vērst uzmanību ir tas kā mēs konstrukcijas veidojam. Jo kas der vienam, pilnīgi iespējams nederēs pat tuvu otram. Būvējot māju galvenais priekšnosacījums mūsdienās ir, lai tās būtu siltas – tātad energo taupīgas. Viss, lai lieki netērētu mūsu līdzekļus ēkas ekspluatācijas laikā. Viss ir it kā pareizi, bet lai to panāktu ir jāapzinās konstrukcijas sastāvs, kas ir viens no galvenajiem parametriem, lai nodrošinātu ēkas funkcionalitāti, līdzās svarīgiem parametriem kā, siltiem logiem, jumtam, kas netek un noteikti konstrukcijām bez aukstuma tiltiem. Kā zināms ir dažādas konstrukcijas un to klases sākot no pārbūvējamām vecām ēkām līdz pat pasīvo ēku segmentam.
Ceļot vienu nevar necelt otru
Tā kā mūsdienās visi vēlamies celt energoefektivitātes līmeni savās ēkās, kas ir ļoti būtiski, bet to izdarīt vajag atbilstoši likumam un būvfizikas pamatiem, lai ēka arī turpmāk kalpotu ilgi un laimīgi, tas vienlaicīgi iezīmē arī galveno problēmu nozarē- ar vismazākiem izdevumiem efektivitātes jēdziens tiek celts neredzētos augstumos, bet tieši tas arī ir galvenais klupšanas akmens!
Atceramies, ceļot vienu parametru, mēs nevaram ignorēt pārējo. Piemēram, siltinot vecu ēku, bet nesavedot kārtībā tvaika norobežojošā slāņa gaisa necaurlaidību, mēs krasi paaugstinām mitruma riskus šadās konstrukcijās. Proti, ja konstrukcija ir labi nosiltināta, konstrukcija lēnāk atbrīvojas no mitruma, tātad ne tikai siltināšana ir svarīga, jo iekšpusē radītā mitruma apjoms šādos apstākļos arī kļūst paaugstināts, īpaši, ja netiek risināta gaisa apmaiņa vai ventilācijas jautājumi ēkā. Attiecīgi, konstrukcijā satiekas 2 parametri- mitruma līkne un temperatūras līkne un vietā, kur tās satiekas, veidojas rasas punkts. Mitruma piesātinājuma process, ko pazīstam kā kondensēšanos, rezultātā konstrukcija ir mitra un kā mēs zinām- tikai Sauss ir Silts!
LBN 002-19 nozīme
Tieši tāpēc arī tiek izstrādāts Latvijas būvnormatīvs “Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika”, kas nosaka minimālās prasības vai muļķa drošus parametrus, kas ļauj konstrukcijai eksistēt bez liekām mitruma radītām problēmām. Normatīvs paredz iekšējā un ārējā slāņa attiecības mūra ēkām 2:1 un koka konstrukcijām 5:1, bet tas nenozīmē, ka tās ir drošībā! Tas vien ir slieksnis pie kuras konstrukcijas spēj eksistēt bez lielām problēmām… Tomēr vēl ir arī tādi parametri kā žūšanas potenciāls, termiskās masas inerce u.c., kas ceļ ēkas siltuma tehniskos parametrus, pēc kuriem mēs tā tiecamies.
Pats galvenais, ka normatīvs ir sevī ietvēris arī šuvju hermetizāciju, kas agrāk nebija atrunāta, jo pie maziem gaisa necaurlaidības parametriem (augsts ēkas blīvums), mazākajiem defektiem ir vislielākais ietekmes spēks. Attiecīgi mūsdienu būvēs tieši šuvju hermetizācija un defektu novēršana ir vissvarīgākā, lai ēka sasniegtu tām izvirzītās prasības attiecībā pret siltuma noturēšanu konstrukcijā un naudu mūsu makos.
Ar cieņu Jūsu “Būvē Gudri“
Sagatavotais materiāls ir no SIA Būvē Gudri
