Ikdienā izvēlamies būvēt dažādas konstrukcijas, gan koka, gan mūra vai pat metāla. Tomēr vai tu zini, ka tas ietekmē arī izvēli par atbilstošu konstrukcijas satāvu vai tautā saukto mezglu izstrādi, lai tās būtu gan slodzes nesošas, gan sausas un siltas.
Pats galvenais uz ko šajā rakstā vēlējāmies vērst uzanību ir tas kā mēs konstrukcijas veidojam, jo kas der vienam pilnīgi iespējams neder otram. Būvējot māju galvenais priekšnosacījums mūsdienās ir lai tās būtu siltas, tātad energo taupīgas, lai lieki netērētu mūsu līdzekļus ekspluotācijas laikā. Viss pareizi, bet lai to panāktu konstrukcijas sastāvas ir viens no galvenajiem parametriem, lai nodrošinātu ēkas funkcionālitāti līdzās, siltiem logiem, jumtam kas netek un noteikti konsttrukcijām bez aukstuma tiltiem. Kā zinām ir dažādas konstrukcijas un to klases sākot no pārbūvējamām vecām ēkām, līdz pat pasīvo ēku segmentam.
Tad lūk, tā kā mūsdienās visi vēlamies celt energoefektivitātes līmeni savās ēkās, tas ir ļoti būtiski - to izdarīt atbilstoši likumam un būfizikas pamatiem, lai ēka arī turpmāk kalpotu ilgi un laimīgi. Tas vienlaicīgi iezīmē arī galveno problēmu nozarē, jo ar vismazākiem izdevumiem, tiek celta efektivitāte neredzētos augstumos, bet tieši tas arī ir galvenais klupšanas akmens. Atceramies, ceļot vienu parametru, mēs nevaram ignorēt pārējo, piemēram, siltinot vecu ēku, bet nesavedot kārtībā tvaika norobežojošā slāņa gaisa necaurlaidību, mēs krasi paaugstinām mitruma riskus šadās konstrukcijās. Proti, konstrukcija ir labi nosiltināta, un konstrukcija lēnāk atbrīvojas no mitruma, turklāt iekšupsē radītā mitruma apjoms šādos apstākļos arī kļūst paaugstināts, īpaši, ja netiek risināta gaisa apmaiņa vai ventilācijas procesi ēkā. Attiecīgi konstrukcijā satiekas 2 parametri, mitruma līkne un temperatūras līkne un vietā kur tās satiekas veidojas rasas punkts ar mitruma piesātinājuma procesu, ko pazīstam kā kondenēšanos. Rezultātā konstrukcija ir mitra un kā mēs zinām tikai Sauss ir Silts!
Tieši tāpēc arī tiek izstrādāts Latvijas būvnormatīvs "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika", kas nosaka minimālās prasības vai muļķa drošus parametrus, kas ļauj konstrukcijai eksistēt, bez liekām mitruma darītām problēmām. Normatīvs paredz iekšējā un ārējā slāņa attiecības mūra ēkām 2:1 un koka konstrukcijām 5:1, bet tas nenozīmē, ka tas ir drošībā, tas ir slieksnis pie kuras konstrukcijas spēj eksistēt bez lielām problēmām. tomēr vēl ir arī tādi parametri kā žūšanas potenciāls, termiskās masas inerce u.c. kas ceļ ēkas siltuma tehniskos parametrus pēc kuriem mēs tā tiecamies. Pats galvenais, ka normatīvs ir sevī ietvēris arī šuvju hermetizāciju, jo pie maziem gaisa necaurlaidības parametriem (ēkas blīvuma), mazākiem defektiem ir vislielākais ietekmes spēks, attiecīgi mūsdienu būvēs tieši šuvju un defektu hermetizācija ir vissvarīgākā, lai ēka sasniegtu tai uzliktās prasības attiecība'pret siltuma noturēšanu konstrukcijā.
Ar cieņu Jūsu būvē gudri
Sagatavotais materiāls ir no SIA Būvē Gudri un ProClima arhīva
