Šis raksts apskata gadījuma izpēti par pelējuma veidošanos dzīvokļa mājas konstrukcijā - nosakot kāpēc tas notika un kas to ietekmēja. Soli pa solim īsumā tiks aplūkots šis gadījums, savilktas paralētes ar likuma izmaiņām un dots risinājums, lai šādas sistuācijas maksimāli izslēgtu no ikdienas jautājumu saraksta un veidotu vispārēju sapratni par pelējuma veidošanos un to kā sevi pasargāt un kā nepieļaut īpašuma vērtības krišanos tirgū.

2022. gada 24. septembrī, stājās spēkā grozījumi divos Ministru kabineta noteikumos, kas atļauj uz laiku pazemināt vai īslaicīgi samazināt karstā ūdens temperatūru, kā arī gaisa temperatūru telpās, lai tā nepārsniegtu +19°C un aukstākajā telpā nebūtu zemāka par +18°C. Šādi samazinot dzīvojamo telpu gaisa temperatūru par vienu grādu, tiek ietaupīti aptuveni 5% no apkures izmaksām, kas ilgtermiņā veido vērā ņemamu ietaupījumu, norādīts likumprojekta anotācijā. Bet kāpēc realitāte ir tāda kāda tā ir (skatīt raksta attēlu), kur iedzīvotājiem Ogrē, kā daudziem citiem Latvijā ziemas vidū klusām ir piezadzies pelējums aiz bērnu gultiņām?!

"15 gadu laikā tā nekad nebija noticis", izmisuši saka īpašnieki. Tur jau tā lietas sakne parādās, ka lielo izmaksu dēļ, tiek pieņemti pārsteidzīgi lēmumi gan valdībā, gan iespējams kādā mājsaimniecībās, kas kopā ar citiem parametriem rezultējas šādos veselību ietekmējošos defektos visos apskatītajos līmeņos. Turklāt ietekmēta tiek ne tikai cilvēka veselība, bet arī konstrukcija un tā spēja pretoties aukstuma. Apaksatīsim visus ietekmes faktorus pēc kārtas:

1) Samazināta tiek apkures temperatūra par nieka +/-2°C (škiet pat loģisks lēmums, jo varam tak uzvilkt džemperi)

2) Tiek ignorēts apkures režīms (apkuri vajadzētu pieslēgt pēc vajadzības jau sākot no septembra vidus, lai uzkrātu siltumu ziemai)

3) Pirmā apkre objektā tiek pieslēgta tikai Oktobra vidū (zema gaisa temperatūra un augsts mitruma procents kā jau vēlā rudenī)

4) Konstrukciju iekštelpās ir paaugstinās mitrums (veļas žāvēšana, ēdiens, cilvēks, mājdzīvnieki un telpaugi)

5) Netiek nodrošināta atbilstoša gaisa apmaiņa telpām (tiem kas grib, rezēm atsaka pilsētas arhitekts, jo tās ir papildus restes uz fasādēm)

Tātad pēc uzskaitītā redzam, ka ikdienā vairāk domājam, kā finansiāli ietaupīt apkures sezonā, bet maz vai vispār netiek domātas par ekspluotācijas apstākļiem, kādus tas viss radīs ietekmējot cilvēku ikdienas komfortu. Lūk, rakstā apskatītais gadījums sevī ietver sekojošas galvenās kļūda. Jau vairākus gadus apkure tiek ieslēgta dzīvokļiem automātiskā kārtā (ja vairākas dienas temperatūra ir zem noteikta līmeņa) ignorējot vai neievērojot apkures režīma pamatnosacījumus un priekšrocības, kas paredz siltuma masas uzkrāšanu jeb mūra akumulāciju pirms apkures sezonas. Kas ir pats svarīgākais, lai konstrukcija spētu pretoties aukstumam ziemas periodā šāds apkures režīma nosacījums ir ļoti būtisks, jo ietekmē ēkas vispārējo sniegumu.  Tas savukārt norāda, ka konstrukcijas ir vēsas, un nepietiekamas gaisa apmaiņas rezultātā iekšā veidojas paaugstināta mitruma apstākļi, jo netiek atbilstoši vēdinātas telpas, kas ir loģiski, jo apkure tak vēl nav pieslēgta. Pēc pētījuma datiem dienā vidēji četru cilvēku ģimene saražo aptuveni 10-15 litrus ūdens, kas var ietekmēt un uzkrāties konstrukcijā, kas savukārt viegli var kondensēties uz aukstajām virsmām. Piemērm, pie +18°C iekštelpās ar relatīvo gaisa mitrumu 70% visas virsmas kuru temperatūra ir zemākā par +12,5°C klūst mitras, jo uz tām veidojas kondensāts, vieta, kur izkrīt rasas punkts (mitruma piesātinājums). Tā, protams, ir paaugstināta mitruma pazīme līdzīgi kā kondensāts uz logu stikla virtuvē, tomēr galvenā problēma ir jāskata kopējā sistēmas ietvarā. Respektīvi, sienas ir pārāk aukstas, jo apkure tiek pieslēgta pārāk vēlu un tās nav spējīgas pietiekamā apjomā pretoties āra temperatūtai un rasas punkts tiek pārnesta tuvā iekšienai, kas pie paaugstināta mitruma iekštelpās kondensējas uz sienām un logiem kā raksta bildē attēlots. Savukārt pat nelielas siltuma padeves apstākļos esošais mitrums un siltums ir ideļāls salikums, lai veidotos pelējuma sēnīte. Problēma patiesībā ir vēl dziļāka, jo šādas konstrukcijas ir mazāk spējīgas pretoties aukstumam, kas tiešā veidā ietekmē arī mūra kosntruktīvos parametrus, jo mitruma un sala ietekmē, veido tā saukto mūra drupināšanos, lūdzīgi kā uz Latvijas ceļiem veidojas bedres pēc sala un ziemas perioda, un līdzīgi, ja to defekti netiek novērsti, šie aukstuma piekļuves procesi paaugstinās un pastāv vēl lielāks risks pelējuma labvēlīgiem apstākļiem. 

Protams, likums paredz iespēju, ka dzīvojamās mājas kopīpašnieki vai dzīvokļu mājas īpašnieki var lemt par augstāku telpu gaisa temperatūras nodrošināšanu dzīvojamajā mājā, ja to uzskata par nepieciešamu dzīvojamās mājas ekspluatācijai vai iedzīvotāju veselības un pašsajūtas nodrošināšanai. Tāpat kā pieprasīt apkuri pieslēgt ātrāk, negaidot kamēr gaisa temperatūra noslīdēs vairākas dienas zem +12°C kā šājā gadījumā. Bet ņemot vērā vidējo ēkas iedzīvotāju maksātspēju un izpratni par šādiem jautājumiem, tas ir jārisina valsts līmenī, kur šāda situācija nav pieļaujama.

Kāds būtu risnājums jūs jautāsiet? Zemāk daži ieteikumi māju apsaimniekotājiem un īpašniekiem:

1) Pieslēgt apkuri laikus, pat ja tas prasa papildus līdzekļus apkures maksājumu grafikos (daudzi slimo šājā laikā un zāles arī prasa savus līdzekļus)

2) Nodrošināt atbilstošu apkures rezīmu konstrukcijām, lai tās spētu akumulēt siltumu vēl pirms ziemas sezonas, kas tiešā viedā arī cels ēkas efektivitāti, jo spēs labāk pretoties aukstumam (sauss ir silts)

3) Vedināt telpas vismaz 2 reizes diena, vai nodrošināt gaisa pieplūdes vārstus (sienas vai logi) kopā ar mahānisko nosūci 24/7, vai paredzēt, ka tiek iesrādāta ventilācijas sisēma ar vai bez siltuma atguves procesiem 

4) savest kārtībā fasādes ārējo slāni (aizdarīt šķirbas un plaisas) īpaši svarīgi, tas ir veidojot konstrukcijas siltināšanu, lai tās lieki nesvīstu neļaujot siltuma piekļūt zonai kur var veidoties rasas punkts (veikta atbilstoša pamatu siltināšana)

• Dotā piemēra saimnieki, veice sekojošas preventīvās darbības, iegādājās mitruma savācēju, pacēla iekštelpu temperatūru, logos iestrādāja svaiga gaisa pieplūdes vārstus no Ventsys un WC aprīkoja ar patstāvīgu mitruma vadītu gaisa nosūci, kas vienlaicīgi veicinās gaisa piplūdi caur loga vārstiem. Jā tas bija dārgi, bet tas atklāja problēmu visas valsts mērogā un esam priecīgi, ka no tā varam mācīties un palīdzēt citiem šo jautājumu risnāt ekonomiski spiedīgos apstākļos, kad šādi gadījumi būs ar vien biežāk novērojami īpaši vidēja blīvu sniegumu ēkās! Pareizi veicot siltināšanu, apkures nodrošināšanu un ventilācijas pārvaldību arī spēsim sasniegt ēkai uzliktos efektivitātes parametrus, nekaitējot ne cilvēka veslelīvai, ne ēkas ilgmūžībai. Lai izdodas uzturēt konstrukcijas brīvas no pelējuma un slimās mājas sindroma.

Ar cieņu Jūsu Būvē Gudri

Materiāli sagatavoti no SIA Būvē Gudri arhīva